Ziema aizejot atklāj, cik tā var būt skaista

Marta sākumā ziema vēl pēdējo reizi atklāja cik tā var būt skaista. Bet līdz skaistumam vēl bija jānokļūst. Naktsvidū no sniega netīrītie ceļi diezgan nobrauktajām ziemas riepām ik pa laiciņam lika mirgot riteņu izslīdēšanas signāllampiņām. Iebraucot purva ceļa stāvlaukumā pārņēma atvieglojuma sajūta, ka nu jau varētu arī palikt šķērsām visam laukumam, jo līdz purvam biju ticis. Tomēr izdevās noparkoties pietiekami glīti.

Uz purva kurpju treniņu bija ieradušās vien 3 dalībnieces. Laikam pasākuma aprakstā minētā informācija par nepieciešamo fizisko sagatavotību un nepieciešamo rezerves drēbju kārtu gadījumam, ja sanāk ieslīkt kādā akacī, bija darījusi savu.

Trīs meitenes ar sniega kurpēm rokās piesnigušā mežā ir ceļā uz purvu.

Aizsteidzoties notikumiem priekšā, jāatzīst, ka pārplūdušā purva dēļ uz vietas nācās pieņemt lēmumu mainīt maršrutu, kas plānotajiem 9 km pielika klāt vēl 5 km. Lēmumu sanāca pieņemt brīdī kad, pēc vieglas peldes ienai no ekspedīcijas dalībniecēm,  priekšā pavērās pārliecinoši grūti pārvarama purva vieta.

Pārplūdis kanāls liek griesties atpakaļ._

Ik pa brīdim kāda slapjāka purva vieta pielika katrai sniega kurpei klāt pa 5 kg. Tomēr meitenes turējās diezgan braši. Vairāk nācās uztraukties par pašu vai no pārpiesnigušā purva izdosies tikt arī ārā malā.

Stipri piesnidzis purva mežs izskatās skaisti.

Ziemas karalienes valstībā ik pabrīdim pavasarīgu švīku ievilka kāds no purva vidus plūstošs strauts vai bebru padziļināts senā kūdras lauka nosusināšanas grāvītis.

Meitenes kāpj pāri no purva vidus plūstošam strautam.

Katrs solis slapjākā kūstošā purva vietā sniega kurpēm pielika klāt pa kādam kilogramam. Tomēr apkārtējā meža skaistums lika aizmirst par smago pārgājiena sajūtu un ļāva baudīt tā nākošā pavasara ziemīgo noskaņu.

Stipri piesnidzis purva mežs saulainā laikā izskatās ļoti skaisti.

Ceļā izmantojām purva kāpu saliņas, kur atpūsties un nodauzīt pret priežu stumbriem lieko sniegu no sniega kurpēm. Un, kamēr pūtāmies, tapa arī pa kādam portreta foto.

Linda sarkanā mētelī un zaļām sniega kurpēm atpūšas piesnigušā purva kāpas salā.
Pēc neilga atelpas brīža devāmies talāk purvā meklēt Artura Konan Doila stāstā par Šerloku Holmsu un Doktoru Vatsonu aprakstīto baskervilu suni. Es laipoju starp slapjajām purva vietām, lai sniega kurpēm liptu klāt mazāk sniega, savukārt meitenes, lai nejauši neatklātu peldēšanas sezonu.

Tur aiz piesnigušām purva lāmām un akačiem vīd kokiem apaudzis purva kāpas uzkalniņš.

Pēc gandrīz 15 km garā ceļa aizejošās ziemas un purva brīnumu valstībā sapratu, ka bija tā vērts. Jo tik skaistu Lielo Lielo Ķemeru tīreli redzēt var ne katru dienu. Nākamā bilde ir viena no manām mīļākajām vietām Ķemeru purvā, kuras dēļ vien bija vērts turp brist.

Saule lec virs piesnigušām purva ezera priežu galotnēm.

Purva ezeri saullēktā ir tīreļa ikonas, kas sniega tērpā dāvā aizraujošas ainavas. Tās dažos rītos paliek drūmi pelēkas, tomēr ir mirkļi, kad purvs kļūst pavisam taustāmi dzīvs.